Kā piemērot nodokļus, sniedzot pakalpojumus Igaunijā?

Business trip

Mūsu speciālists sniedz atbildi portālā http://ifinanses.lv/ par nodokļu piemērošanu pakalpojumiem, kas sniegti Igaunijas sabiedrībai, kā arī par komandējuma un darba braucienu jēdzieniem. Visa publikācija ir pieejama portālā šeit, kā arī ir pievienota zemāk.

Kā piemērot nodokļus, sniedzot pakalpojumus Igaunijā?

Latvijas sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) A, kas ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, sniedz pakalpojumus kuģu tehniskā menedžmentā Igaunijas uzņēmumam. Rēķinus Latvijas SIA izraksta bez PVN, un rēķinā tiek norādīts likuma Par pievienotās vērtības nodokli 4.1 pants (2012.gadā). PVN deklarācija ar pielikumu PVN2 tiek nosūtīta Valsts ieņēmumu dienestam katru mēnesi. PVN deklarācijā darījuma summa tiek norādītā 48.2 rindā. Vai pareizi tiek lietotas likuma par PVN normas? Un otrs jautājums ir par komandējumu – uzņēmuma darbinieks (valdes loceklis) katru nedēļu 2 reizes brauc uz Igauniju komandējumā. Vai drīkst izmaksāt komandējuma dienas naudu? Vai arī šis skaitās darba brauciens?


Atbild Mārtiņš Korsaks, sertificēts nodokļu konsultants

No jautājuma nav saprotams, vai valdes locekļa braucieni uz Igauniju ir saistīti ar pakalpojumiem kuģu tehniskajā menedžmentā, vai tie tiek veikti citu iemeslu dēļ. Situācijā, kad valdes locekļa braucieni uz Igauniju tiek veikti citu iemeslu dēļ un pakalpojumi kuģu tehniskajā menedžmentā tiek sniegti no Latvijas, tad jāpiekrīt, ka darījums būs atspoguļots pareizi, to uzrādot PVN deklarācijas 48.2 rindā.

Ja valdes locekļa braucieni uz Igauniju ir saistīti ar sniegtajiem pakalpojumiem kuģu menedžmenta pakalpojumiem, tad rodas jautājums par to, vai šī darbība neveido Igaunijā pastāvīgo pārstāvniecību uzņēmumu ienākuma nodokļa mērķiem vai pastāvīgo iestādi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) mērķiem. Nedaudz sīkāk par katru.

Pastāvīgās pārstāvniecības regulējums ir noteikts Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības konvencijas par nodokļu  dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem 5.pantā. Cita starpā pastāvīgā pārstāvniecība veidojas, ja Latvijas uzņēmums izmanto noteiktu vietu saimnieciskās darbības veikšanai Igaunijā, un šī vieta tiek izmantota pastāvīgi. Piemēram, pastāvīgā pārstāvniecība veidosies, ja SIA A darbinieks ilgstoši katru nedēļu 2 dienas pavadīs Igaunijas uzņēmuma telpās, nodrošinot šo pakalpojumu sniegšanu. Attiecībā uz to, kāds periods uzskatāms par ilgstošu, ir interpretācijas un prakses jautājums katrā valstī. Parasti uzskata, ka šis periods ir pietiekami ilgstošs, ja turpinās ilgāk par 6 mēnešiem. Pastāvīgā pārstāvniecība Igaunijā varētu neveidoties, ja darbinieks pēc būtības tiek iznomāts vai Igaunijā tiek veiktas tikai palīgdarbības (informācijas vākšana). Tādēļ būtu jāizvērtē līguma noteikumi, faktiskā pakalpojumu sniegšanas kārtība, lai izvērtētu darbības sekas Igaunijā.  Ja pastāvīgā pārstāvniecība Igaunijā veidojas, tā jāreģistrē Igaunijas nodokļu institūcijās, un to lielā mērā uzskatīs par iekšzemes (Igaunijas) nodokļu maksātāju.

Pastāvīgā iestāde PVN mērķiem tiek definēta PVN regulā, un šī definīcija ir iekļauta arī PVN likumā kā personas saimnieciskās darbības veikšanas vieta, kur tai pastāvīgi ir nepieciešamie tehniskie un darbaspēka resursi, lai piegādātu konkrētas preces vai sniegtu konkrētus pakalpojumus, kā arī saņemtu un izmantotu savai darbībai preces un pakalpojumus. Lai arī šī definīcija ir nedaudz atšķirīga no pastāvīgās pārstāvniecības definīcijas, tās ir līdzīgas, un tādēļ praksē pastāvīgās pārstāvniecības rašanās lielā mērā var liecināt arī par pastāvīgās iestādes eksistēšanu PVN mērķiem.

Ja pastāvīgā pārstāvniecība Igaunijā ir izveidojusies, tad ieteicams ir sazināties ar Igaunijas nodokļu institūcijām, lai veiktu tās reģistrāciju, kā arī noskaidrotu PVN sekas tur. Bet vispārējā gadījumā pastāvīgā pārstāvniecība ir uzskatāma par iekšzemes nodokļu maksātāju Igaunijā, un PVN reģistrācija būs obligāta, ja darījumu kopsumma no gada sākuma sasniegs vai pārsniegs 16 000 EUR. Tādēļ arī līdz reģistrācijai šos darījumus ir ieteicams uzrādīt Latvijas PVN deklarācijas 48.2 rindā. Pēc reģistrācijas piemēros Igaunijas PVN un šos darījumus Latvijas PVN deklarācijā nav jāuzrāda.

Atbildot uz otro jautājumu, regulārus un sistemātiskus izbraukumus var vērtēt kā darba braucienus, nevis komandējumu. No jautājuma ir saprotams, ka persona brauc uz Igauniju 2 reizes nedēļā, un  atgriežas tajā pašā dienā arī Latvijā. Šajā sakarā ir piemērojams MK noteikumu Nr. 969 Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi 43.punkts, saskaņā ar kuru, ja darbiniekam ir iespējams atgriezties dzīvesvietā tās pašas diennakts laikā, kurā darba brauciens ir sācies, un viņam tiek nodrošināta normatīvajos aktos noteiktā darba un atpūtas režīma ievērošana, minētie papildu izdevumi netiek segti un kompensācija netiek izmaksāta. Tādējādi, ja personai ir noteikts 8 stundu normālais darba laiks, un brauciens ilgst ilgāk par 8 stundām, tad var secināt, ka 43.punkā minētie nosacījumi nav izpildīti, un darba devējam ir pienākums izmaksāt dienas naudu. Vienlaicīgi jānorāda, ka saskaņā ar Darba likuma normām darba devējam ir pienākums nodrošināt darba laika uzskaiti, kas pamatotu, ka normālais darba laiks ir ticis pārsniegts.