PVN par intelektuālo īpašumu

imagesBQGFM495

Mūsu speciālists sniedz atbildi portālā http://ifinanses.lv/ par PVN piemērošanu intelektuālā īpašuma iegādei no ES dalībvalsts sabiedrības. Visa publikācija ir pieejama portālā šeit, kā arī ir pievienota zemāk.

PVN par intelektuālo īpašumu

No saistītā uzņēmuma, kuram ir Luksemburgas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja numurs, saņemts rēķins par intelektuālā īpašuma izmantošanu. Darījuma būtība: Luksemburgas uzņēmums, preču zīmes īpašnieks, ar licences līgumu nodod savas tiesības uz preču zīmes izmantošanu. Par to mēs katru gadu maksājam “Royalty Fee” saskaņā ar izrakstīto rēķinu. Vai ir jādeklarē PVN par šo darījumu?


Atbild Mārtiņš Korsaks, sertificēts nodokļu konsultants

Ja preču zīmes īpašnieks nodod par atlīdzību savas tiesības uz preču zīmes izmantošanu citai personai, tad to uzskata par pakalpojumu Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) izpratnē.

Konkrētajā situācijā pakalpojuma sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar PVN likuma 19.panta 1.daļu, t.i., ja pakalpojums tiek sniegts nodokļa maksātājam, pakalpojuma sniegšanas vieta ir pakalpojuma saņēmēja saimnieciskās darbības mītnes vieta (vai pastāvīgās iestādes atrašanās vieta, ja pakalpojums tiek sniegts pakalpojuma saņēmēja pastāvīgajai iestādei, kas neatrodas šīs personas saimnieciskās darbības mītnes vietā).

Tā kā pakalpojuma saņēmējs ir Latvijas uzņēmums, tad pakalpojumu sniegšanas vieta būs Latvija. Saskaņā ar PVN likuma 88.panta 1.daļu pakalpojumu saņēmējam ir pienākums aprēķināt PVN par saņemto pakalpojumu.

Latvijas uzņēmums PVN deklarācijā darījumu uzrāda šādi:

  • ja Luksemburgas uzņēmums nav reģistrēts kā PVN maksātājs, aprēķināto PVN uzrāda 54.rindā, atskaitāmo priekšnodokli – 63.rindā, kā arī darījumu iekļauj PVN 1 pārskata “Pārskats par priekšnodokļa un nodokļa summām, kas norādītas nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu” I daļā “Nodokļa summas par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem”;
  • ja Luksemburgas uzņēmums ir reģistrēts kā PVN maksātājs, aprēķināto PVN uzrāda 55.rindā, atskaitāmo priekšnodokli – 64.rindā, kā arī darījumu iekļauj PVN 1 pārskata “Pārskats par priekšnodokļa un nodokļa summām, kas norādītas nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu” II daļā “Nodokļa  summas par precēm un pakalpojumiem, kas saņemti no Eiropas Savienības dalībvalstīm”.

Latvijas uzņēmumam būtu jāņem vērā arī šādas normas, kas var ietekmēt nodokļu piemērošanu:

  • tiesības atskaitīt priekšnodokli Latvijas uzņēmumam būs tikai tad, ja preču zīmes izmantošana ir nepieciešama ar PVN apliekamu darījumu nodrošināšanai. Savukārt, ja Latvijas uzņēmuma darbība ir saistīta ar PVN neapliekamu darījumu veikšanu, piemēram, kreditēšanu, tad priekšnodoklis nebūs atskaitāms vai būs atskaitāms ierobežotā apmērā atbilstoši apliekamo darījumu proporcijai, kas noteikta saskaņā ar PVN likuma 98.pantu;
  • PVN likuma 32.panta 4.daļa nosaka – ja pakalpojumus, par kuriem nodokli maksā pakalpojumu saņēmējs, sniedz pastāvīgi ilgstošā periodā, kas pārsniedz 1 gadu, un par šo pakalpojumu sniegšanu šajā laika posmā netiek izrakstīti nodokļa rēķini vai veikti maksājumi, uzskata, ka darījums ir noticis katra kalendāra gada beigās līdz laikam, kad pakalpojuma sniegšana ir pilnībā pabeigta. Līdz ar to Latvijas uzņēmumam vajadzētu prasīt no pakalpojuma sniedzēja rēķinu vismaz par katru kalendāro gadu;
  • tā kā darījums tiek veikts ar saistītu ārvalsts uzņēmumu, tad saistošas ir likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 12.panta normas, kas paredz, ka darījumam ir jāpiemēro tirgus cena.