Kā piemērot PVN precei tranzītā?

Transit

Mūsu speciālists sniedz atbildi portālā http://ifinanses.lv/ par PVN piemērošanu precei, kura atrodas Latvijā tranzīta statusā. Visa publikācija ir pieejama portālā šeit, kā arī ir pievienota zemāk.

Kā piemērot PVN precei tranzītā?

Prece atrodas kuģī Rīgas ostā un tiek pārdota saskaņā ar FOB (Incoterms) nosacījumiem. Prece ienākusi no Krievijas un atrodas Latvijā tranzīta statusā. Lūdzu, paskaidrojiet, kā jāpiemēro pievienotās vērtības nodoklis (PVN), ja sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), PVN maksātājs, šo preci pārdod 1) Igaunijas uzņēmumam, kurš nav PVN maksātājs; 2) uzņēmumam, kurš reģistrēts trešajās valstīs!


Atbild Mārtiņš Korsaks, sertificēts nodokļu konsultants

No situācijas apraksta izriet, ka Latvijas uzņēmums, PVN maksātājs, pārdod ārpuskopienas statusa preces, kas atrodas Rīgas ostā kuģī.

1.gadījumā pircējs ir Igaunijas uzņēmums, kurš nav PVN maksātājs Latvijā (iespējams, arī Igaunijā), 2.gadījumā – trešajā valstī reģistrēts uzņēmums.

Preču pārdošanai piemēro FOB (Free On Board) Incoterms noteikumus, saskaņā ar kuriem pircējs ar precēm saistītās izmaksas, riskus (īpašumtiesības) pārņem iekraušanas (Rīgas) ostā. Tāpat ir zināms, ka prece Latvijā ir ievesta no Krievijas, piemērojot Kopienas ārējā tranzīta procedūru.

PVN direktīvas normas

Padomes 28.11.2006. Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva) IX sadaļas “Atbrīvojumi” 10.nodaļā “Atbrīvojumi darījumiem, kas saistīti ar starptautisko tirdzniecību” ir noteikti tie darījumi, kuriem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis var izvēlēties noteikt atbrīvojumu no PVN (t.i., tās ir uzskatāmas par izvēles normām).

Cita starpā šajā nodaļā tiek noteikts, ka atbrīvojumu dalībvalstis var noteikt to preču piegādēm, kuras paredzēts uzrādīt muitai vai novietot brīvā zonā, brīvā noliktavā, muitas noliktavā (PVN direktīvas 156.pants), kā arī preču piegādēm, ja uz tām attiecas ārējā tranzīta pasākumi (PVN direktīvas 161.pants).

Ja attiecīgā ES dalībvalsts nav ieviesusi šīs izvēles normas (atvieglojumus) savos normatīvajos aktos, tad ārpuskopienas preču piegādes darījumiem piemēros vispārējās PVN normas.

Piemēram, ārpuskopienas preču pārdošanai muitas noliktavā piemēros PVN, ja vien attiecīgā valsts nav ieviesusi atbrīvojumu no PVN šādiem darījumiem (skat. Eiropas kopienas tiesas 08.11.2012. lēmumu lietā C-165/11 Profitube).

Tādēļ, lai noteiktu Latvijas PVN normu piemērošanu jautājumā aprakstītajiem darījumiem, ir jāizvērtē, vai un kādā apmērā Latvijas Pievienotās vērtības nodokļa likumā (PVN likums) ir ieviesti atbrīvojumi darījumiem ar ārpuskopienas precēm.

Latvijas PVN likuma normas

0% likmes piemērošana preču piegādes darījumiem ir noteikta PVN likuma 43.pantā.

Saskaņā ar PVN likuma 43.panta 3.daļu PVN 0% likmi piemēro ārpuskopienas preču piegādēm un tādu preču piegādei, kurām citā dalībvalstī ir uzsākta eksporta procedūra un kuras ievestas iekšzemē tālākai eksportēšanai, ja šādi darījumi tiek veikti muitas noliktavās un brīvajās zonās.

Šajā jautājumā Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā mājaslapā ir publicējis Finanšu ministrijas (FM) viedokli. Saskaņā ar to precēm, kas tiks ievestas no ārvalstīm muitas noliktavā un neatmuitotas tiks pārdotas citai personai, PVN netiks piemērots. T.i., kaut arī ārvalstu preču piegāde muitas noliktavā uzskatāma par notikušu iekšzemē, šāda preču piegāde nebūs PVN objekts.

Tādējādi no PVN likuma un arī minētā FM viedokļa izriet, ka Latvijas PVN likumā minētie atbrīvojumi ir ieviesti daļēji, t.i.,

  • ārpuskopienas preču piegādes darījumiem, kas tiek veikti muitas noliktavās un brīvajās zonās, piemēros 0% likmi;
  • ārpuskopienas preču piegādes darījumiem, kas notiek iekšzemē, bet ārpus muitas noliktavas vai brīvās zonas teritorijas, piemēros vispārējās PVN likuma normas.

Tātad lasītāja aprakstītajā situācijā, ja iekšzemē (bet ārpus muitas noliktavas vai brīvās zonas teritorijas) tiek pārdotas preces, kurām piemērota Kopienas ārējā tranzīta procedūra, un pircējs ir Igaunijas uzņēmums, kas nav PVN maksātājs, vai trešajā valstī reģistrēts uzņēmums, tad darījumam piemēros PVN standarta likmi 21% apmērā vai samazināto likmi 12% apmērā (atkarībā no preču veida).

Jāatzīst, ka VID praksē šo atvieglojumu ir interpretējis plašāk, uzskatot, ka šādiem darījumiem var piemērot 0% likmi un PVN kļūst iekasējams par ārpuskopienas precēm tādā gadījumā, ja maksājami arī citi muitas maksājumi, tajā skaitā muitas nodoklis un dabas resursu nodoklis (preču importa brīdī).

Ja tomēr VID interpretācija laika gaitā mainās, nodokļu maksātājiem varētu būt grūtības argumentēti pamatot 0% likmi piemērošanu, ja vien par attiecīgajiem darījumiem nav iepriekš saņemta pozitīva VID uzziņa. Tādēļ uz šādu PVN likuma interpretāciju nebūtu droši paļauties.