Transfertcenu dokumentācijas prasības

Mūsu speciālists publicējis rakstu žurnāla “Bilance” 2012.gada janvāra Nr.2. par plānotajām izmaiņām transfertcenu regulējumā. Visa publikācija ir pieejama izdevniecības arhīvā šeit, kā arī ir pievienota zemāk.

Transfertcenu dokumentācijas prasības

2011. gada 29. novembrī Ministru kabinets atbalstīja un nodeva Saeimai izskatīšanai grozījumus likumā „Par nodokļiem un nodevām”, kas cita starpā nosaka prasību uzņēmumiem sagatavot transfertcenu dokumentāciju, kā arī iespēju noslēgt iepriekšēju vienošanos ar VID par tirgus cenas noteikšanu konkrētam darījumam vai darījumu veidiem. Turpmāk par to, kādā kontekstā šie grozījumi ir izstrādāti un ko tie nosaka.

Transfertcenu likumdošana Latvijā

Pirms analizējam grozījumu projektu, ir jāsaprot, kādā kontekstā šie grozījumi ir radīti, tas ir, kontekstā ar normatīvo aktu prasībām ievērot tirgus cenas un VID piekopto praksi nodokļu auditos, pārbaudot tirgus cenu piemērošanu.

Nodokļu tiesībās ar jēdzienu „transfertcenas” saprot cenas darījumos ar saistītiem uzņēmumiem vai personām. Latvijā transfertcenu jautājums kļuva aktuāls 1995. gadā, stājoties spēkā likumam „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (tālāk rakstā UIN likums), kas noteica, ka transfertcenām ir jāatbilst tirgus cenām. Tas ir, šī prasība ir ietverta UIN likuma 12. pantā, saskaņā ar kuru apliekamais ienākums ir jāpalielina par starpību, kas rodas, ja preces vai pakalpojumi tiek pirki no saistītiem ārvalsts uzņēmumiem par cenām, kas augstākas par tirgus cenām, vai tiek pārdoti šādām personām par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām. Šāda prasība piemērot tirgus cenas attiecas arī uz darījumiem ar Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, kas veido vienu uzņēmumu grupu UIN likuma 14.1 panta izpratnē, uzņēmumiem, kas piemēro likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” noteiktās nodokļu atlaides, saistītām fiziskām personām un fiziskām vai juridiskām personām, kas atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās (turpmāk rakstā visi kopā „saistīti uzņēmumi”).

Tirgus cenu noteikšanas metodes ir skaidrotas Ministru kabineta 2006. gada 4. jūlija noteikumos Nr. 556 „Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi”, kuri:

  • nosaka tirgus cenas noteikšanas metodes (t.i., trīs pamatmetodes – salīdzināmo nekontrolēto cenu metode, tālākpārdošanas cenu metode, izmaksu pieskaitīšanas metode – un 2 alternatīvās metodes:  darījumu tīrās peļņas metode, peļņas sadalīšanas metode), kā arī sniedz piemērus, kādā situācijā konkrētā metode būtu piemērojama; un
  • tirgus cenas noteikšanai ļauj izmantot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dokumentā “Transferta cenu noteikšanas vadlīnijas daudznacionāliem komersantiem un nodokļu administrācijām” [1](turpmāk ESAO vadlīnijas) ietvertos principus.

Kaut arī Latvijas normatīvie akti neuzliek par pienākumu gatavot transfertcenu dokumentāciju (tas ir, dokumentāciju, kas pamato transfertcenu atbilstību tirgus cenām), tāda bieži tiek gatavota, lai uzņēmums spētu pamatot tirgus cenu piemērošanu, jo nodokļu tiesībās pierādīšanas pienākums gulstas uz nodokļu maksātāja pleciem.

Nodokļu auditu prakse

VID nodokļu auditos sāka sistemātiski pievērst uzmanību tirgus cenu piemērošanai tikai salīdzinoši nesen – kopš 2007. gada, līdz tam tādi gadījumi bija reti. Tagad gandrīz jebkurā nodokļu auditā tiek izvērtēta transfertcenu atbilstība tirgus cenām. Izšķir 2 situācijas:

Pirmā situācija – uzņēmums nav sagatavojis transfertcenu dokumentāciju

Ja uzņēmums nav sagatavojis pamatotu aprēķinu vai dokumentāciju, kas pamato piemēroto cenu atbilstību tirgus cenām, tad VID nodokļu auditos pats gatavo šādu aprēķinu, izmantojot tam pieejamo informāciju (piemēram, Centrālās statistikas pārvaldes datus vai datus no Amadeus[2] datubāzes). Ja šāda aprēķina rezultātā tiek konstatēta cenu neatbilstība, tas, visticamāk, nozīmēs UIN uzrēķinu un soda naudu, ja korekcijas rezultātā palielinās (vai rodas) maksājamais UIN, vai uzkrāto nodokļu zaudējumu dzēšanu.

Šādā situācijā uzņēmums ir pilnā mērā atkarīgs no VID veiktā aprēķina. Prakse diemžēl liecina, ka VID bieži vien objektīvi neizvērtē visus faktorus cenu noteikšanā un nosaka tās tendenciozi. Tas vēl jo vairāk palielina risku, ka šāda aprēķina rezultātā VID identificēs cenu neatbilstību, savukārt pamatota aprēķina vai dokumentācijas neesamība neļauj uzņēmumam pierādīt pretējo.

Otrā situācija – uzņēmums ir sagatavojis transfertcenu dokumentāciju

Ja uzņēmums ir sagatavojis pamatotu aprēķinu vai dokumentāciju, kas pamato piemēroto cenu atbilstību tirgus cenām, tad VID nodokļu auditos izvērtē šī aprēķina vai dokumentācijas pareizību un atbilstību faktiskajai situācijai. Tikai tad, ja šis aprēķins vai dokumentācija ir kļūdaina (piemēram, neatbilst faktiskajai situācijai, metode izvēlēta nepareizi vai tirgus cenu aprēķins veikts, izmantojot kļūdainus kritērijus vai datus), VID sagatavos savu aprēķinu. Turklāt VID šis aprēķins jāsagatavo tā, lai tas būtu labāks par paša uzņēmuma aprēķinu, jo pretējā gadījumā tiesas procesā tas var tikt apstrīdēts.

Ja uzņēmums ir sagatavojis aprēķinu vai dokumentāciju, bet diemžēl praksē cenas ir noteiktas neatbilstoši šim aprēķinam vai dokumentācijai, atkal pastāv risks, ka VID sagatavos savu aprēķinu, uzskatot, ka uzņēmums piemērotās cenas nav pamatojis, un mēs atgriežamies pie pirmajā situācijā aprakstītajiem riskiem, vai arī, labākajā gadījumā, VID izkoriģēs darījumu cenas, balstoties uz paša uzņēmuma aprēķinu.

No iepriekš aprakstītā izriet, ka jau šobrīd uzņēmumiem ir ieteicams pamatots aprēķins vai transfertcenu dokumentācija par būtiskiem darījumiem, lai tie varētu pārliecināties par darījumu cenu atbilstību tirgus cenām; dokumentētu darījuma aspektus tā, lai tiktu ņemti vērā visi darījumu ietekmējošie būtiskie faktori; ļautu uzņēmumiem aizstāvēties VID nodokļa audita laikā, jo pretējā gadījumā uzņēmums būs atkarīgs no VID aprēķina un labvēlības. Ja šāda aprēķina vai dokumentācija nav, VID veic tirgus cenu noteikšanu ar saviem resursiem, kas visbiežāk beidzas ar uzņēmumam nelabvēlīgu iznākumu.

Vai turpmāk transfertcenu dokumentācija būs obligāta?

Finanšu ministrijas izstrādātais un šobrīd Saeimā iesniegtais likuma „Par nodokļiem un nodevām” grozījumu projekts nosaka, ka VID būs tiesīgs pieprasīt transfertcenu dokumentāciju tiem uzņēmumiem, kuriem attiecīgā pārskata gada neto apgrozījums pārsniedz 1 miljonu latu un darījuma summa ar saistīto uzņēmumu pārsniedz 10 000 latu.

Kaut arī pienākums iesniegt dokumentāciju grozījumu projektā ir noteikts, sagaidāms, ka soda sankcijas par tā neiesniegšanu sākotnēji netiks piemērotas. Tā vietā VID konstatēs likuma pārkāpumu un pats veiks tirgus cenas aprēķinu pēc savā rīcībā esošās informācijas ar visiem no tā izrietošiem riskiem, kā tas tika aprakstīts iepriekš pirmajā situācijā.

Termiņi

Grozījumu projekts nosaka VID pienākumu, vienlaikus informējot uzņēmumu par lēmumu veikt nodokļa auditu, norādīt, vai audita ietvaros tiks pārbaudīta transfertcenu atbilstība tirgus cenām. Ja audits ietvers transfertcenu pārbaudi, tad transfertcenu dokumentācija uzņēmumam būs jāiesniedz VID viena mēneša laikā no pieprasījuma dienas.

Transfertcenu dokumentācijā iekļaujamā informācija

Praksē dokumentāciju parasti gatavo saskaņā ar ESAO vadlīnijām. Ne visiem uzņēmumiem ir pieejamas EASO vadlīnijas un speciālisti, kas varētu šo informāciju profesionāli izanalizēt, nosakot un pamatojot piemēroto cenu atbilstību tirgus cenām. Tādēļ ir loģiski, ka arī Latvijas normatīvie akti sniedz vismaz minimālu ieskatu par šādā dokumentācijā ietveramo informāciju. Grozījumu projektā noteiktās transfertcenu dokumentācijas prasības pēc būtības daudz neatšķiras no ESAO vadlīnijās ietvertajām rekomendācijām. Grozījumu projektā paredzēts, ka ir jāiekļauj šāda dokumentācija:

  1. Uzņēmuma darbības nozares vispārējs apraksts.
  2. Uzņēmuma un ar to saistīto personu grupu organizatoriskā un juridiskā struktūra.
  3. Informācija par uzņēmuma darbības stratēģiju.
  4. Saistīto personu savstarpējos komercdarbības procesus paskaidrojošā informācija (saistīto personu grupas locekļu veiktās funkcijas, ar tām saistītie riski un izmantotie aktīvi, kā arī iesaistīto pušu loma un atbildības apraksts, informācija par uzņēmuma darbības reorganizāciju, kuras rezultātā saistītiem uzņēmumiem tiek nodotas vai tiek pārņemtas uzņēmējdarbības funkcijas, aktīvi vai riski).
  5. Produkta vai pakalpojuma apraksts, kas attiecas uz konkrēto darījumu ar saistīto personu.
  6. Darījuma ar saistīto uzņēmumu un ar uzņēmumu saistīto personu apraksti un līgumiskie nosacījumi.
  7. Uzņēmuma turpmākās darbības prognoze.
  8. Izvēlētās metodes darījuma cenas atbilstības tirgus cenai noteikšanas apraksts.
  9. Ekonomiskā analīze par salīdzināmu nesaistītu komersantu finanšu rādītājiem vai nesaistītu komersantu salīdzināma darījuma cenu un piemēroto atbilstošo darījuma cenu.
  10. Citi dokumenti, kas pamato piemēroto cenu darījumos ar saistītiem uzņēmumiem (savstarpējie līgumi, izmaksas pamatojoši dokumenti, uzņēmuma valdes, akcionāru (daļu turētāju) padomes sapulču lēmumi un citi).

Auditējamais periods – 5 gadi

Grozījumu projekts nosaka VID tiesības nodokļu audita ietvaros pārbaudīt transfertcenu atbilstību tirgus cenām par pagarinātu periodu – par pēdējiem 5 gadiem no nodokļa maksāšanas termiņa iestāšanās (tātad nevis par pēdējiem 3 gadiem, kā tas ir pārējos nodokļu jautājumos), lai saskaņotu audita periodu ar citu valstu praksi.

Iespēja noslēgt iepriekšēju vienošanos ar VID par tirgus cenas noteikšanu

Pašlaik uzņēmumi ir tiesīgi lūgt VID uzziņu par nodokļu normatīvo aktu piemērošanu noteiktiem (parasti jau noslēgtiem) darījumiem. Attiecībā uz transfertcenu atbilstību tirgus cenām VID šādas uzziņas neizsniedz.

Grozījumu projekts nosaka uzņēmumiem tiesības noslēgt ar VID iepriekšēju vienošanos tirgus vērtības noteikšanai konkrētam darījumam vai darījumu veidam, ja šāda darījuma vai darījumu veida vērtība ar saistīto ārvalsts uzņēmumu gada laikā pārsniedz vienu miljonu latu. Turklāt šādu vienošanos drīkstēs slēgt gan jau par notikušu darījumu vai darījuma veidu, gan arī tādu, kas tiek tikai plānots.

Šādu vienošanos VID slēgs par maksu, bet maksas apmērs un samaksas kārtība tiks noteikta Ministru kabineta noteikumos. No grozījumu projekta anotācijas izriet, ka maksa ir plānota 8000 latu apmērā.

Uzņēmuma ieguvums no šādas vienošanās – tā ir galīga. Tas ir, VID nebūs tiesības nodokļu auditā precizēt attiecīgā darījuma vai darījumu veida cenas, pieņemot, ka tās ir noteiktas atbilstoši vienošanās noteikumiem.

Kopsavilkums

Nodokļu aprēķina pareizības pierādīšanas pienākums jau tagad gulstas uz nodokļu maksātājiem, jo tiem ir jāspēj pamatot transfertcenu atbilstību tirgus cenām VID audita laikā. Tādēļ daudzi uzņēmumi izvēlas gatavot transfertcenu dokumentāciju, kaut arī formāli tādas prasības nav. Grozījumu projekts sniedz skaidrākus spēles noteikumus, nosakot, kādai informācijai šādā dokumentācijā ir jābūt ietvertai. Jānorāda arī, ka transfertcenu dokumentācija lielākoties tikai palīdz pamatot darījumu cenu atbilstību tirgus cenām, izskaidrojot objektīvus cenu noviržu iemeslus, bet pašas tirgus cenas neietekmēs. Tādēļ, ja šī dokumentācija tiks gatavota vienīgi nodokļa audita uzsākšanas brīdī, tā var neglābt uzņēmumu no uzrēķina.

 

[1]    ESAO vadlīnijas ir izsmeļošs dokuments, kas nosaka tirgus cenas aprēķināšanas principus un metodiku, kā arī ieteicamās prasības attiecībā uz transfertcenu dokumentācijas sagatavošanu un tajā iekļaujamo informāciju. Uz ESAO vadlīniju bāzes vairākumā pasaules valstu tiek gatavota transfertcenu dokumentācija, tai skaitā Latvijā.

[2] Amadeus datubāzē ir apkopoti dati par uzņēmumu finanšu rādītājiem, kuri tiek izmantoti tirgus cenas noteikšanai.