Likums “Par grāmatvedību” ir galvenais grāmatvedības organizēšanas kārtību regulējošais normatīvais akts Latvijā, kurā noteikti pamata principi, ko jāievēro mūsu valsts uzņēmumiem un to grāmatvežiem. Laika gaitā likums mainās atbilstoši situācijai tirgū.
Uz ko attiecas grāmatvedības likums?
Kā norādīts likuma pašreiz spēkā esošajā versijā, tas attiecas uz komersantiem, kooperatīvajām sabiedrībām, ārvalstu komersantu filiālēm un ārvalstu komersantu pastāvīgajām pārstāvniecībām, biedrībām un nodibinājumiem, politiskajām organizācijām un to apvienībām, reliģiskajām organizācijām, arodbiedrībām, iestādēm, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, uz valsts vai pašvaldību aģentūrām, citām juridiskajām un fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību.
Pienākums
Līdz ar to ikvienam uzņēmumam vai organizācijai ir pienākums kārtot grāmatvedību. Grāmatvedībā jāatspoguļo visi saimnieciskie darījumi, kas rada pārmaiņas mantas stāvoklī. Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei.
Atbildība
Likumā arī noteikts, ka grāmatvedībā esošajai informācijai ir jābūt patiesai, salīdzināmai, saprotamai un pilnīgai, ir jānodrošina ieņēmumu un izdevumu norobežošana pa pārskata periodiem. Galvenā atbildība par to visu ir uzņēmuma vadītājam.
Top izmaiņas
Jau 2019. gada beigās tika uzsākts darbs pie grozījumiem likumā “Par grāmatvedību”, taču diskusijas ir ieilgušas un pašlaik izskatās, ka jaunās izmaiņas varētu stāties spēkā nevis 2021. gada 1. janvārī, bet, iespējams, 1. jūlijā. Grozījumos precizētas gan pamata definīcijas, gan mainīti sodi par kļūdām grāmatvedībā. Būtiskas izmaiņas likumā bija nepieciešamas saistībā ar elektronisko dokumentu īpatsvara palielināšanos grāmatvedībā.
Elektroniskie grāmatvedības dokumenti
Šobrīd teju katrs grāmatvedis savā darbā izmanto elektroniskus dokumentus, savus pienākumus veic atbilstošā programmatūrā, tāpēc šie jautājumi obligāti bija jāiekļauj arī likumā. Piemēram, likumprojektā paredzēts ieviest jaunu terminu – elektronisko apliecinājumu jeb autorizāciju, kas ietvers sevī dažādus kontroles noteikumus, kas nepieciešami grāmatvedības datu pienācīgai apstrādei un glabāšanai. Tāpat arī plānots prasību glabāt dokumentus papīra formātā aizstāt ar iespēju dokumentus glabāt elektroniski.
Corsax.lv speciālisti pārzina visas likuma “Par grāmatvedību” nianses un ievēro tās savā darbā, tādējādi uzņēmuma vadītājs var justies droši, ka ar grāmatvedību viss būs kārtībā.