Pievienotās vērtības nodoklis jeb PVN pēc daudzu ekspertu domām Latvijā ir viens no sarežģītākajiem un grūtāk aprēķināmajiem nodokļiem, par to arī notiek visvairāk tiesvedību, tiek rīkoti dažādi skaidrojoši semināri, jo likumam ir virkne dažādu piemērošanas knifu. PVN likumā atrunāta lielākā daļa no tiem.
Standarta PVN likme ir 21%
Īsumā – PVN ir patēriņa nodoklis, ko samaksā preces vai pakalpojuma gala patērētājs, jo nodoklis ir iekļauts preces vai pakalpojuma gala cenā. Standarta PVN likme mūsu valstī ir 21%, taču noteiktām preču un pakalpojumu grupām tiek piemērotas samazinātās likmes – 5 vai 12%.
Kas maksā PVN?
PVN ir jāmaksā ikvienam reģistrētam vai nereģistrētam nodokļa maksātājam, kurš ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā, tāpat arī šis nodoklis attiecas uz citas dalībvalsts reģistrētiem un nereģistrētiem nodokļa maksātājiem, kuri ir reģistrēti citas dalībvalsts (konkrēti – Latvijas) nodokļa maksātāju reģistrā un galu galā šo nodokli jāmaksā arī trešo valstu pārstāvjiem, kuri veic saimniecisko darbību citā valstī. Tieši pārrobežu nodokļu piemērošana ir biežākais klupšanas akmens šī nodokļa piemērošanā.
PVN objekti ir:
- preču piegāde par atlīdzību;
- pakalpojumu sniegšana par atlīdzību;
- preču imports;
- preču iegāde vai piegāde Eiropas savienības teritorijā, pārvietošana starp dalībvalstīm;
- nereģistrēta nodokļa maksātāja vai personas, kas nav nodokļa maksātājs, veiktā jaunu transportlīdzekļu iegāde Eiropas teritorijā.
Vispārējā un reversā kārtība
PVN likumā ir noteikta gan vispārīgā, gan apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība darījumiem, kas veikti iekšzemē starp reģistrētiem nodokļa maksātājiem. Reversā kārtība tika izstrādāta, lai vienkāršotu nodokļa apriti darījumos starp Eiropas dalībvalstīm un novērstu nepieciešamību reģistrēties citā valstī. Tas nozīmē, ka preču vai pakalpojumu saņēmējs deklarē gan PVN priekšnodokli par veikto pirkumu, gan arī piegādātājam maksājamo PVN.
PVN plaisa
Runājot par PVN likumu un šī nodokļa administrēšanu, jāpiebilst arī, ka joprojām Eiropā pastāv liela PVN plaisa jeb starpība starp iekasējamo un iekasēto PVN apjomu, kas rodas krāpniecības dēļ. Plaši tiek diskutēts par nepieciešamajām izmaiņām, lai tiktu mazināti zaudējumi nacionālo valstu budžetu ieņēmumiem.