Startup nodoklis jeb jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums

Ekonomikas ministrijas izstrādātais “Konceptuālais ziņojums par uzņēmējdarbības uzsākšanas un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmu un turpmāk nepieciešamajiem atbalsta stimuliem” ietvēra vairākus pasākumu kopumus uzņēmējdarbības veicināšanai. Tālāk šajā rakstā par vienu no tiem, kas attiecas uz strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumiem – Startup jeb Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu.

Kas ir “jaunuznēmums”?

Atbilstoši likumprojekta anotācijai, plānots, ka ik gadu aptuveni 20 sabiedrības varētu kvalificēties jaunuzņēmumu definīcijai. Kritēriji ir samērā strikti. Šobrīd likumprojekts nosaka šādus 11 kritērijus, lai kvalificētos šim statusam:

1. sabiedrība atbilst vismaz vienai no šādām pazīmēm:
   • pieder vai ir pieteiktas inovatīva produkta īpašumtiesības;
   • vismaz 70 % no nodarbinātā personāla ir maģistra grāds vai doktora grāds;
   • pētniecībai un attīstībai ir novirzīti vismaz 50% no kapitālsabiedrības izdevumiem kopš komersanta reģistrēšanas brīža;
2. sabiedrība ir piesaistījusi “riska kapitāla investoru” ar vismaz 30 000 EUR ieguldījumu pamatkapitālā pieteiktās biznesa idejas īstenošanai. Ar riska kapitāla investoru šeit tiek domāta persona, kas nav nebanku patērētāju kreditēšanasiestāde un kas atbilst šādiem kritērijiem
   • alternatīvo ieguldījumu fonds, kas reģistrēts saskaņā ar Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumu vai cits fonds vai nesaistīta kapitālsabiedrība, ar nosacījumu, ka šis fonds vai kapitālsabiedrība pēdējo trīs gadu laikā veicis ieguldījumu vismaz trīs jaunuzņēmumu pamatkapitālā vismaz 30 000 EUR apmērā katrā, bet ne vairāk par 200 000 EUR katrā, kas nepārsniedz 20% uzņēmuma pamatkapitāla apjoma; vai
   • ārvalsts sākuma riska kapitāla fondi un investori, kuriem tas ir pamatdarbības veids un kuru starptautiskā reputācija riska kapitāla jomā ir ticami nosakāma pēc publiski pieejamas informācijas;
3. sabiedrība dibināta ne agrāk kā pirms 5 gadiem;
4. sabiedrības statūtos norādīta atzīme, ka tā veic jaunuzņēmuma darbību attiecīgajā jomā;
5. sabiedrības ieņēmumi no saimnieciskās darbības nav sasnieguši 5 000 000 EUR pirmajos 5 gados, kopš tās reģistrēšanas brīža;
6. sabiedrības ieņēmumi no saimnieciskās darbības nav sasnieguši 200 000 EUR pirmajos 2 gados, kopš tās reģistrēšanas;
7. peļņa kopš sabiedrības reģistrēšanas brīža (t.sk., Jaunuzņēmumu nodokļa režīma izmantošanas laikā) nav sadalīta dividendēs un tiek novirzīta kapitālsabiedrības attīstībai;
8. sabiedrība nav reorganizēta, t.sk., nav vertikāli integrēta, nepastāv līdzdalība citā kapitālsabiedrībā, nav veikta uzņēmuma pāreja Komerclikuma 20.panta izpratnē, un tā pamatkapitāla daļas (akcijas) nav atsavinātas (atsavināšana neattiecas uz kvalificētā riska kapitāla investoru un darba ņēmēju daļām);
9. sabiedrības nodokļu parāds uz Komisijas lēmuma pieņemšanas brīdi nepārsniedz 150 euro;
10. sabiedrībai nav pasludināta maksātnespēja;
11. sabiedrības darbība nav saistīta ar nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumiem.

Kāds labums no jaunuzņēmumu statusa

Uzņēmumi, kas kvalificējas jaunuzņēmumu statusam varēs izmantot šādus atbalsta pasākumus vienlaicīgi:

1. Tie būs atbrīvoti no uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas ar atsevišķiem ierobežojumiem (skatīt zemāk);
2. Tie būs atbrīvoti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas;
3. Attiecībā uz sociālo iemaksu veikšanu pastāvēs 2 izvēles opcijas:
   • Ar darbinieka piekrišanu, tie varēs veikt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) šādā apmērā:
     • Ja darba alga nepārsniegs divas minimālās mēnešalgas, sociālās iemaksas aprēķinās no šīm divām mēnešalgām, tas ir, attiecīgi 2017.gadā VSAOI apmērs būtu šāds: 380 x 2 x 34.09% = 259.08 EUR;
     • Ja darba alga pārsniedz divas minimālās mēnešalgas, tas ir, 760 EUR 2017.gadā, tad par pārsniegumu papildus jāveic VSAOI 10% apmērā valsts pensiju apdrošināšanai vai privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā;
     • Ja taksācijas gada alga pārsniedz VSAOI maksimālo apmēru, tas ir, 52400 EUR, tad par pārsniegumu ir jāveic solidaritātes nodokļa maksājums 34.09% apmērā, no kura 10.50% ietur no darba algas, bet 23.59% maksā darba devējs.
   • Ja darbinieks vai darbinieki nepiekrīt samazinātām VSAOI, tad par šo darbinieku vai darbiniekiem jaunuzņēmums varēs saņemt grantu, bet VSAOI par to būs jāveic pilnā apmērā.

Zemāk piemērā ir salīdzināts algas nodokļu apmērs parastajā režīmā un jaunuzņēmumā pie dažādiem algu apmēriem:

Bruto algas apmērs	Algas nodokļu izmaksas parastajā režīmā		Algas nodokļu izmaksas jaunuznēmumā
	EUR	% pret algu	EUR	% pret algu
500	273.38	55	259.08	52
1000	546.75	55	283.08	28
1500	820.13	55	333.08	22
2000	1093.50	55	383.08	19
3000	1640.25	55	483.08	16
5000	2733.75	55	835.65	17
6500*	3553.88	55	1347.00	21

* Aprēķinā pieņemts, ka VSAOI griesti tiek pārsniegti proporcionāli katru mēnesi

Attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļa atbrīvojumu, tas neattieksies uz šādām korekcijām, par kurām būs jāmaksā UIN parastajā kārtībā (bet liedzot izmantot iepriekšējo gadu zaudējumus):

• izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību;
• izveidotajiem uzkrājumiem;
• soda naudām un līgumsodiem;
• maksājumu nerezidentam, no kura bija jāietur, bet netika ieturēts uzņēmumu ienākuma nodoklis;
• zaudēto parādu summu, kas neatbilst likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 9.panta noteikumiem;
• starpību starp saņemtā pakalpojuma vai preces, vai arī sniegtā pakalpojuma vai preces vērtību un tirgus vērtību.

Tāpat plānots, ka kopējā atbalsta apmērs, kas gūts pēdējos 3 gados (kā nodokļu atbrīvojums, atvieglojums vai grants) nedrīkstēs pārsniegt 200 000 EUR.

Kā pieteikties jaunuzņēmumu nodokļa režīmam?

Pieteikums jaunuzņēmumu statusa iegūšanai būs jāiesniedz speciāli izveidotā komisijā, ko izveidos Ekonomikas ministrija, bet administrēs Latvijas investīciju un attīstības aģentūra. Plānots, ka atļauju izsniegs uz vienu taksācijas gadu, un par katru nākamo gadu būs jāiesniedz jauns pieteikums.

Šī komisija arī izskatīs pieteikumus attiecībā uz grantu piešķiršanu par tiem jaunuzņēmumu darbiniekiem, kas nepiekrīt samazināto VSAOI veikšanai.

Kā kvalificēties “riska kapitāla investora” statusam?

Lai persona varētu kvalificēties riska kapitāla investoru statusam, tai būs jāiesniedz pieteikums komisijā. To varēs pievienot arī sabiedrības pieteikumam par jaunuzņēmuma statusa iegūšanu.

Kad tas varētu stāties spēkā?

Plānots, ka Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums varētu būt piemērojams ar 2017.gadu, ja tas gūs Saeimas vairākuma atbalstu. Šobrīd ir saņemtas neviennozīmīgas atsauksmes par šāda likuma nepieciešamību tā pašreizējā redakcijā.

19/10/2016   /   Normatīvo aktu izmaiņas