Uzņēmumu ienākuma nodoklis jeb UIN ir tiešais nodoklis, kas pamatā jāmaksā no uzņēmuma peļņas. Tā piemērošanu regulē UIN likums, kas salīdzinoši nesen piedzīvoja ievērojamas izmaiņas.
Kas ir UIN maksātāji?
Nodokli maksā iekšzemes uzņēmumi, no valsts vai pašvaldības budžeta finansētas institūcijas, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības nav paredzēti budžetā, pastāvīgās pārstāvniecības un ārvalstu komercsabiedrības un citas ārvalstu personas, kas gūst ieņēmumus Latvijā. Nodokli maksā arī individuālie uzņēmumi, kuri sagatavo gada pārskatu atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam.
Savukārt nodokli nemaksā fiziskās personas, biedrības un nodibinājumi, reliģiskās organizācijas, arodbiedrības, politiskās partijas, kā arī privātie pensiju fondi, ieguldījumu fondi, alternatīvo ieguldījumu fondi u.c.
Jāmaksā vēlāk
Salīdzinot ar iepriekšējo UIN kārtību, šobrīd noteikts konceptuāli jauns UIN maksāšanas režīms. Likums paredz nodokļa maksāšanu atlikt līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta vai citā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina nodokļa maksātāja turpmāku attīstību. Tas nozīmē, ka nodokļa piemērošana ir pārcelta no peļņas gūšanas brīža uz peļņas sadales brīdi. Tādējādi nodoklis būs jāmaksā tikai tad, ja nodokļa maksātājs sadalīs peļņu dividendēs vai tām pielīdzinātās izmaksās, veiks ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus, veiks palielinātus procentu maksājumus, sniegs aizdevumus saistītām personām u.tml.
Sadalītā un nosacīti sadalītā peļņa
Ar nodokli apliekamo bāzi veido sadalītā un nosacītā peļņa. Sadalītā peļņa ir aprēķinātās dividendes (tostarp ārkārtas dividendes), dividendēm pielīdzināmās izmaksas un nosacītās dividendes.
Savukārt nosacīti sadalītā peļņa, kuru apliek ar nodokli ir ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi, nedroši debitoru parādi, palielināti procentu maksājumi, aizdevumi saistītajām personām, ienākumi, kurus nodokļu maksātājs būtu saņēmis, vai izdevumus, kuri nodokļu maksātājam nebūtu radušies, ja komerciālās un finanšu attiecības būtu veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem, kas būtu spēkā starp divām neatkarīgām personām, un ja šo starp saistītām personām slēgto darījumu vērtība būtu atbilstoša tirgus cenai, kuras aprēķināšanas metodes nosaka Ministru kabinets, labumi, kurus nerezidents piešķir saviem darbiniekiem vai valdes locekļiem.